|
supported by
|
|
|
|
Arnolds Auziņš
cv Žurnālistu savienība - iestāšanās gads: 1959. Es, Arnolds Auziņš, esmu dzimis 1931. gada 29. novembrī Talsu rajona Dundagas pagasta Mālejās. 1940. gadā sāku apmeklēt Ģibzdes pamatskolu. No 1945-1950. g. mācījos Dundagas vidusskolā. 1950. gadā iestājos Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, kuru absolvēju 1955. gadā. 1954. gadā sāku strādāt laikrakstā „Pionieris” redakcijā. 1977. gadā pārgāju darbā žurnāla „Draugs” redakcijā par literārās nodaļas vadītāju. 1991. gadā aizgāju pensijā, lai nodotos tikai radošam darbam. Esmu Rakstnieku savienības un Žurnālistu savienības biedrs, kā arī darbojos Dramaturgu ģildē un Rīgas Latviešu biedrības literatūras sekcijā. Mans pirmais dzejolis publicēts 1957. gadā. Radio pasaku konkursā 1966. gadā un izdevniecības „Avots” aprakstu konkursā 1980. gadā saņēmu pirmās prēmijas. Vairākkārt esmu godalgots arī žurnāla „Skola un Ģimene” rīkotajos stāstu konkursos. Pirmais dzejoļu krājums „Smaids” iznācis 1967. gadā. Esmu darbojies dažādos žanros un rakstījis gan bērniem, gan pieaugušajiem. Lielu daļu no sava radošā mūža esmu veltījis publicistikai, sarakstīdams piecas vēsturiska satura grāmatas. Neviens no mūsdienu latviešu rakstniekiem nav sacerējis tik daudz anekdošu – gan par politiķiem, gan par rakstniekiem, kas sakopotas 7 grāmatās. Vairāk nekā 300 dzejoļu izmantojuši daudzi komponisti – E.Īgenberga, R.Pauls, A.Kublinskis, R.Kalsons, G.Freklenfelds, V.Salaks u.c.. Dzejoļi atdzejoti angļu, krievu, lietuviešu, gruzīnu, somu un bulgāru valodās. Mana sieva Laimdota ir pensionēta skolotāja. Esmu izaudzinājis 2 dēlus un meitu, un lepojos ar 5 mazbērniem. creative biography Writers Union Pirmā publikācija - dzejolis «Maija prieki» laikr. «Padomju Jaunatne» 1957.1.V. Nozīm. devums ir bērnu dzeja: krāj. «Smaids» (1967), «Brīnumpupa» (1970), «Griezies, vilciņ!» (1973), «Rabarbers» (1979). "Ku-kū!" (2006) Rakstījis dzeju pieaugušajiem: «Robotu ieeļļošana» (1974), «Ticība» (1979), «Mākoņstūmēja grēksūdze» (1994), «Nepērc puķi, nāc tāpat!» (1996); "Rīga" (1999); "Dundžiš"dzejoļi tāmnieku dialektā (2004); "Mans talismans" lirika (2004); "Krustceļi un neceļi" (2006); Prozu bērniem: «Mana ataudzina» (1969), «Nesoliet man karaļvalsti» (1977), "Skola uzlidos debesīs" (2003), Proza pieaugušajiem: «Sātans un Zuze» (1993), «Gadījumi un negadījumi iz latviešu rakstnieku dzīves» (abi 1993), «Varbūt pasmaidīsim» (1998), «Jautrie rakstnieki» (1999), «Dzejas dienu ēverģēlības» (2001), «Savieši un pravieši» (2002). „Neej uz savām bērēm” (2003). „Savieši un pravieši: anekdotesun spurainas domas” (2002). "Konstantīns Čakste" biogr.rom.(2004); "Debesmanna ar pipariem" anekdotes (2005); "Pārdaugavas spogulī" (Elpa, 2005); "Gustavs Zemgals" dokumentāls romāns(2006). "Naktstauriņš un krūms" romāns (2006). "Vienu mākslu parādā" romāns (2006). "Par mani smejas,tātad - esmu" (2007). «Maldugunis» romāns (2001). Grām. publicistikā: «Ogles zīmējumi» (1974), «Riteņi ripo» (1979), «No tevis nešķiršos», «Pasaule sākas ar vārdu» (abas 1984), «Leduskalna neredzamā daļa» (1986). Kopā ar R. Ādmīdiņu izveidojis grām. «Četri diži zemgalieši» (J. Čakste, G. Zemgals, A. Kviesis, K. Ulmanis; 2000). „Brīvās Latvijas prezidenti”,(kopā ar R.Ādmīdiņu)(2003). "Ģenerālis Jānis Balodis" (2006). "Amatu noslēpumi" (2006). Lugas bērniem: «Baļķis acī» (1972), «Nelaimes putns» (1976), «Vārtsargs un suņu zaglis», «Spoks pili» (abas 1991), «Pādīte» (iestud. 1992); Lugas pieaugušajiem: «Mirušie sāk runāt», muzikālās izrādes «Vēl taure sauc» (iestud. 1981, komp. J. Kaijaks), «Laimes reibonī» (pēc R. Blaumaņa lugas «Ļaunais gars», komp. A. Jansons), «Čaukstenes» (pēc A. Brigaderes lugas, kopā ar O. Šalkoni, komp. E. Īgenberga; abas iestud. 1997). Iestudētās raidlugas: bērniem – «Kā ods par ziloni tapa» (1983), «Noslēpumainais dārzs» (1989, pēc F. Hodžsones Bērnetas), «Dāvana Ziemassvētku vecītim» (1991, kopā ar A. Miglu); pieaugušajiem – «Parādnieki» (1972), «Sniegu meita» (1980, pēc Dž. Londona), «Atmodini zemi!», «Visgudrākā» (abas 1991), «Circenis karstos pelnos», «Vienu skūpstu parādā» (abas 1994), "Vienpadsmitais bauslis" (1999). Lugu izlase skolu pašdarbības teātriem «Spoks pilī» (2000). Tulk. E. Braginska lugu «Istaba» (t-rī 1985). |
